Valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm un komentāri

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Papildus atbalstam, kas pienākas jebkurai ģimenei šobrīd pieejamie valsts nodrošinātie finansētie atbalsta pasākumi ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk bērnus ir šādi:

  1. papildatvaļinājums (darba devējam ir pienākums piešķirt ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu darbiniekiem, kuriem ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem; darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas šādā papildatvaļinājumā (Darba likuma 73.pants, 151.panta pirmās daļas 1.punkts));
  2. atvieglojums transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanai (par transportlīdzekli, kura īpašnieks, turētājs vai valdītājs ir persona, kuras apgādībā ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni, par vienu no viņa īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par attiecīgo kalendāro gadu maksā 80 procentu apmērā (Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta piektā daļa));
  3. nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi: nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus (50% apmērā (bet ne vairāk par 300 latiem) par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi personām, kurām ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem un kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta (likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (5.panta (12)daļa));
  4. tiesības uz vecuma pensiju pirms likumā noteiktā pensijas vecumasasniegšanas(tiesības uz vecuma pensiju pirms likumā noteiktā pensijas vecuma, proti, tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, tas ir 57 gados, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti (likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturtā daļa).

Papildatvaļinājuma piešķiršanas gadījumā aktuāls ir jautājums par papildatvaļinājuma ilgumu – trīs darba dienas, kas objektīvi nav daudz. Vecākus ir nodarbinājis jautājums par to, vai šī garantija pastāv arī tad, ja vecākajam bērnam ir, piemēram, 16 gadi un viens mēnesis? Ja ne, tad, vai šī garantija pastāv, ja atvaļinājuma pieprasīšanas brīdī jeb arī piešķiršanas brīdī bērnam vēl ir 15 gadi, bet atvaļinājuma laikā bērnam paliek 16 gadi? Valsts darba inspekcijas pārstāvji norāda, ka svarīgi ir, par kādu periodu piešķir atvaļinājumu un līdz ar to arī pienākošos papildatvaļinājumu. Ja par periodu, kurā piešķir atvaļinājumu un papildatvaļinājumu bērni ir vismaz trīs un viņu vecums ir līdz 16 gadiem, tad papildatvaļinājums pienākas, kaut arī uz atvaļinājuma piešķiršanas dienu bērni ir jau vecāki par 16 gadiem. Līdz ar to Darba likuma 151. pantā noteiktais papildatvaļinājums pienākas darbiniekam, kuram ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem tajā periodā, par kuru tiek piešķirts atvaļinājums. Vecākajam bērnam var būt apritējuši 16 gadi, bet viņš nedrīkst būt vecāks par 16 gadiem. Diskutējami, cik lielā mērā šis atbalsta pasākums sasaucas ar daudzbērnu ģimenes definīciju, jo šī norma attiecas tikai uz ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem vecumā līdz 16 gadiem (un nevis 18 gadiem kā norādīts definīcijā).

Attiecībā uz atvieglojumiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanai daudzbērnu ģimeņu pārstāvji ir konstatējuši vairākas būtiskas nepilnības.

Vecākisavos vērtējumos ir skarbi, norādot, ka „kā izrādās, tas ir piedāvājums nevis daudzbērnu ģimenei, bet gan piedāvājums tikai tiem, kuru apgādībā nodokļu grāmatiņā ir visi šie trīs un vairāk bērni, pie tam - mašīnai jābūt reģistrētai uz šī cilvēka vārda. Līdzko kaut viens bērns apgādībā ir otram laulātajam, līdzko mašīna pieder šim otram laulātajam, tā atlaide nedarbojas. Vecāki jautā – vai tādējādi uzreiz šajā ģimenē kļūst mazāk apgādājamo? Vai tiešām, tikai tāpēc, lai iegūtu atlaidi, nepieciešams kaut vai vienu mēnesi visus apgādājamos bērnus pārrakstīt tā cilvēka nodokļu grāmatiņā, uz kura vārda reģistrēta mašīna?

Un te nu situācija kļūst pavisam absurda no tā viedokļa, ka, ja mašīna reģistrēta uz jaunās māmiņas vārda, kura atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (un loģiski, ka arī pati ir apgādājamo statusā sava vīra nodokļu grāmatiņā), tad atlaidi saņemt kļūst nerentabli, jo pārrakstīšanas izdevumi mašīnas īpašnieka maiņas gadījumā (tad mašīna jāpārraksta uz vīra vārda) ir lielāki, nekā iegūstamā atlaide. Un ja nu vīrs ir bezdarbnieks un ģimene pārtiek šo gadu no bērnu kopšanas atvaļinājuma naudas? Ko tad? Tad jau neviens nevienam nav apgādājamais?”. Redzams, ka labi plānota iniciatīva administrēšanas iespēju dēļ, daudzbērnu ģimenēm kļūst nepieejama. Vecāki rosina izvērtēt, cik daudz ir ģimeņu, kuras reāli šo piedāvājumu ir izmantojušas, kā arī jāanalizē iespējas paplašināt daudzbērnu ģimeņu pieejamību šim atbalsta pasākumam. 

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi tika ieviesti salīdzinoši nesen, sākot ar 2013.gadu, lai mazinātu nodokļu slogu daudzbērnu ģimenēm. Pašvaldība piemēro likumā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu par 50 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas par dzīvojamām mājām, dzīvojamo māju daļām (arī dzīvokļiem), kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuras tiek izmantotas dzīvošanai, un tām piekritīgo zemi, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto vai tās laulātajam) uz attiecīgā gada 1. janvāri ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) un ja šai personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz trim no minētajiem bērniem. Likumā noteikto nodokļa atvieglojumu piemēro arī gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir kāds no nepilngadīgajiem bērniem. Lai saņemtu nodokļa atvieglojumu, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam – daudzbērnu ģimenes loceklim – jāiesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegums, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz šī atvieglojuma piemērošanu – piemēram, lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē, lēmums par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu. Ja šis iesniegums iesniegts līdz nodokļa maksāšanas paziņojuma sagatavošanas datumam, pašvaldība piemēro nodokļa atvieglojumu, ja nē, nepiemēro. Pētnieciskās žurnālistikas centra ReBaltica pētniece Inga Spriņģe ar masu mediju starpniecību

 vērsusi uzmanību uz šī atvieglojuma trūkumiem, norādot, ka daudzbērnu ģimenes, ja arī varēs izmantot šo nodokļa atvieglojumu, būtisku ietaupījumu ģimenes budžetā neizjutīs, turpretī šī atvieglojuma galvenie ieguvēji būs turīgākās ģimenes. Arī Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka vidēji daudzbērnu ģimene gadā uz nekustamā īpašuma nodokli ietaupīs 5 latus. ReBaltica veikusi aprēķinus iespējamajam turīgāko ģimeņu ietaupījumam, kur secināts, ka ģimene, kurai ir 250 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgas centrā un, kura gadā maksā vidēji 600 latus nekustamā īpašuma nodokli, saņemot nodokļa samazinājumu, ietaupīs 300 latus. ReBaltica norāda, ka „varētu iebilst, ka no kopējā Latvijas daudzbērnu saimju skaita ir ļoti maz tik turīgu ģimeņu. Taču šie izņēmumi paņem lielu daļu no kopējās nodokļu atlaidei plānotās naudas.” Tādējādi var secināt, ka šis labi iecerētais nodokļa atvieglojums lielākoties strādā par labu turīgajiem, kamēr cilvēki ar maziem ienākumiem tiek pie minimāla atbalsta. Tādējādi ienākumu atšķirība starp nabadzīgāko un turīgāko sabiedrības daļu tikai pieaug.

Pensiju likumā iestrādātā norma par tiesībām uz vecuma pensiju pirms likumā noteiktā pensijas vecumasasniegšanas ir salīdzinoši sen iestrādāta. Diskutējami, cik lielā mērā tā sasaucas ar daudzbērnu ģimenes definīciju – 3 un vairāk bērni, ja šī norma attiecināma tikai uz ģimenēm ar pieciem un vairāk bērniem. LM nav plānots pārskatīt bērnu skaitu. Līdz šim ir bijuši ierosinājumi pensiju likumā iestrādāt normu, kas dotu tiesībasuz vecuma pensiju pirms likumā noteiktā pensijas vecumasasniegšanas visiem vecākiem atkarībā no bērnu skaita, attiecīgi par vienu bērnu viens gads, par diviem – divi gadi, par trīs bērniem – trīs gadus agrāka pensionēšanās. 

Vēl jāpiemin ļoti specifisks atbalsts trīnīšu piedzimšanas gadījumā - valsts maksā 6000 Ls pabalstu. Šis pabalsts nav atrunāts regulatīvi, taču tā ir politiskā griba un iniciatīva. Šāds pabalsts tiek piešķirts no 1993.gada, lai gan sākotnēji apmērs, protams, bija mazāks. LM gatavo MK rīkojumu projektu, valdība to pieņem un ģimenei izmaksā pabalstu. Pagājušajā gadā bija pieci šādi gadījumi. 

Izvērtējot esošos valsts atbalsta pasākumus, jānorāda, ka to klāsts nav plašs, atsevišķos gadījumos ir nobīdes no daudzbērnu ģimenes definīcijas. Lielākās problēmas ir saistītas ar atbalsta pasākumu praktiskās izmantošanas nosacījumiem. Jāņem vērā, ka katras iniciatīvas ieviešana prasa laiku un aprobāciju, ģimenēm būtu svarīgi saprast, ka ne vienmēr ieviešot vienu vai otru iniciatīvu ir iespējams ieparedzēt visas atkāpes un iespējamos „zemūdens akmeņus”, tas novēršams tikai ar laiku. Labklājības ministrija ir ieinteresēta esošā atbalsta pasākumu pilnveidē.

Avots: Izpētes ziņojums "Valsts un pašvaldību atbalsts daudzbērnu ģimenēn mūsdienu Latvijā.", (2013., Sabiedrības integrācijas fonds)