Lai īpaši pasargātu bērnu tiesības internetā, pēc diviem gadiem Latvijā tiks ieviests jauns fizisko datu aizsardzības regulējums

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv
Internetā nopludināti kailfoto ar mērķi paņirgāties, atriebības pornogrāfija, baumu konti sociālajos tīklos ir tikai daži no piemēriem, kā otru cilvēku ar interneta palīdzību psiholoģiski pazemot. Diemžēl vairumā gadījumu šādu situāciju upuri informāciju par sevi varmākam nosūtījuši paši. Bieži vien tie ir bērni, kas vēlāk kautrējas par pāridarījumiem runāt ar vecākiem.
Tomēr pietrūkst arī efektīvas sviras, kā emocionālo vardarbību internetā sodīt.

Bērni internetā jūtas kā zivs ūdenī. Statistika rāda, ka vecumā no 6 līdz 9 gadiem Latvijā internetu lieto gandrīz katrs otrais bērns. 10-11 gadu vecumā daudzi sāk izveidot profilus sociālajos tīklos. To nereti veicina vienaudžu spiediens: visi tur ir, un arī tev tur jābūt.

Tomēr vairumam nav noslēpums, ka tieši sociālie tīkli ir ļoti ērta vieta, kur seksuālās varmākas var atrast savus upurus. Tā ir arī vieta, kurā jebkurš var anonīmi pazemot citu. Līdz ar to ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī vecākiem būtu jābūt kritiskiem attiecībā pret jebkāda veida personisko informāciju, ko tie izplata internetā.

Vienlaikus piesardzība lielā mērā pastāv tikai vārdos vai domās. Statistika uzrāda nedaudz citu ainu – katrs desmitais (!) Latvijas nepilngadīgais jaunietis kādam ir nosūtījis savu kailfoto. Visbiežāk tās ir meitenes – 73% gadījumu. Turklāt 16% jauniešu atzīst, ka viņu foto pēc tam ir pārsūtīts vēl kādam citam.

Fotogrāfijas izmanto kā šantāžu

Savu sensitīvo datu (šajā gadījumā fotogrāfiju) izplatīšana būtu jāizvērtē kritiski savas drošības dēļ, jo varmākas mēdz ar viltu iegūt otras personas kailfoto, lai to pēcāk šantažētu – izspiestu naudu vai piespiestu stāties seksuālā kontaktā.

Shēma ir vienkārša, piemēram, jaunietis sarakstās ar sievieti, kura pirmā nosūta savu kailfoto un prasa to izdarīt arī viņam. Kad jaunietis savu kailfoto nosūtījis, izrādās, ka sūtītāja nav viss Natālija no Rīgas, bet gan cits vīrietis, kas vēlāk puisi šantažē ar draudiem šo foto publiskot. "Bieži vien sievietes foto ir aizgūts no interneta, tāpēc mēs semināros jauniešiem mācām, kā atrast, no kurienes bilde nokopēta," stāsta Drošāka interneta centra vadītāja. Ir ļoti kritiski jāizvērtē, pirms sūtīt tāda veida informāciju.

Vecāki varēs aizliegt bērnam būt sociālajos tīklos

Lai īpaši pasargātu bērnu tiesības internetā, pēc diviem gadiem (2018. gada otrajā pusē) Latvijā tiks ieviests jauns fizisko datu aizsardzības regulējums, kas pārņemts no Eiropas Savienības. Attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību regula paredz, ka bērniem līdz noteiktam vecumam vajadzēs vecāku piekrišanu, lai atvērtu kontu, piemēram, Facebook, Instagram vai Snapchat. Jau pašlaik lielākajā daļā Eiropas valstu ir šāda prasība. Jaunie noteikumi ļauj dalībvalstīm pašām noteikt piekrišanas vecumu, kas nedrīkstēs būt mazāks par 13 un lielāks par 16 gadiem.

Šogad spēkā stāsies jauna ES vispārīga datu apstrādes regula, kas būs saistoša jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Tajā ir ieviesta novitāte – vecākiem būs pienākums sniegt piekrišanu tam, lai bērns varētu izveidot kontu sociālajos tīklos.

Jaunā regula, kas cita starpā paredz arī tiesības tikt aizmirstam internetā (iespēju lūgt izdzēst par sevi datus), nepieciešamību iegūt skaidru piekrišanu no datu subjekta savu datu izplatīšanai, kā arī lielus naudas sodus uzņēmumiem par datu pārkāpšanu, izveidota, jo vecais regulējums uz šī brīža interneta iespēju fona izskatās arhaisks: pašreizējie Eiropas Savienības datu aizsardzības noteikumi izstrādāti 1995. gadā.

Tā kā praktiski regula spēkā stāsies 2018. gada otrajā pusē, tad valstij sadarbībā ar nozares pārstāvjiem būs jāgroza pašreizējie normatīvi. Turklāt Latvijai būs jāizvēlas vecuma slieksnis, no kura būs nepieciešama atļauja. Pašlaik reālākais variants esot 13 gadu vecums.

Pāris gadu laikā, līdz jaunie likumi būs spēkā, piemēram, sociālo tīklu komersantiem būs jāievieš rīks, kas ļaus gūt skaidru pārliecību, ka bērna vecāks ir devis savu piekrišanu bērnam reģistrēties konkrētajā platformā.

Tādējādi ir paredzēts, ka vecāki vismaz daļēji varēs kontrolēt to, ko viņu bērns dara internetā. Pagaidām gan nav skaidrs, kādā veidā sociālo tīklu uzturētāji tiešām pārliecināsies par to, kurš sniedz piekrišanu izveidot sociālo tīklu kontu. Jāpiebilst, ka  nereti interneta piedāvātajās iespējās neorientējas paši vecāki.

Rosina nodrošināt soda piemērošanu varmākām

Skaidrs, ka Fizisko datu aizsardzības likums jau šobrīd paredz ierobežojumus personas datu izplatīšanai. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā ir panti gan par pornogrāfisku materiālu izplatīšanu bez norādes 18+, gan 16 gadus vecas personas pavešanu netiklībā, gan nepilngadīgas personas pamudināšanu iesaistīties seksuāla rakstura darbībās, izmantojot internetu u.c. pārkāpumiem, tomēr regulējums ir jāpilnveido.

Šobrīd ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ne Krimināllikumā nav noformulēti tādi termini kā emocionālā vardarbība, ņirgāšanās vai huligānisms internetā.

Attiecībā uz saņemtajiem anonīmajiem zvaniem par jebkāda veida vardarbību, emocionālu pazemošanu, datu drošību, seksuāla rakstura ziņu apmaiņu u.tml. teju 99,8% gadījumu bērni nav runājuši ne ar vienu citu – ne vecākiem, ne draugiem.

Regulējums ir, bet par pārkāpumiem neiestājas sekas

Šobrīd likuma 71. pants paredz aizsargāt bērnu no nevēlamas informācijas publiskošanas – turklāt šis pants būtu jāattiecina kā uz reālo dzīvi, tā tiešsaisti. Vienlaikus pietrūkst reālas personu saukšanas pie atbildības. Bērni zina, kā nedrīkst rīkoties, taču dara, jo apzinās, ka reāla soda nav.

Citas valstis šiem riskiem jau ir paspējušas pielāgoties. 2015. gadā Lielbritānijā ieviesta kriminālatbildība par personas kailfoto publiskošanu bez cietušā piekrišanas. Savukārt Francijā šogad pieņemts privātuma aizsardzības likums. Tas nosaka: par intīma rakstura fotogrāfiju publiskošanu internetā, tai skaitā sociālajos tīklos, bez datu subjekta piekrišanas draud cietumsods un naudas sods 45 000 eiro apmērā.

Starp citu, Francijā līdz ar jauno likumu noteikts, ka bērns pēc pilngadības sasniegšanas varēs saņemt morālo kompensāciju no saviem vecākiem par to, ka vecāki savulaik viņa fotogrāfijas izvietojuši internetā.


Raksta autore: Laura Studente

Ar pilnu tekstu var iepazīties šeit: http://goo.gl/q89Bl3

Raksts pārpublicēts no www.lvportals.lv

Foto no interneta resursiem

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies