Daudzbērnu ģimenes un mājokļa jautājums: kā ir ar stāšanos rindās?

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Aicinājām jūs, mīļie daudzbērnu vecāki, uzdot sev interesējošus jautājumus par valsts atbalstu ģimenēm, kurās aug vairāk kā trīs bērniņi. Jautājumus var uzdot arī turpmāk, rakstot uz info@godagimene.lv, bet šajā reizē uzzināsim par dzīvokļu rindām.

Jautājums

Kāpēc invalīdam bārenim un daudzbērnu ģimenei nepiešķir dzīvokli un jāstāv rindā? Kā izdarīt, lai rindas kārtība, kurā ģimene ir pieteikusies, neizjuktu?

Atbilde

Informējam, ka mājokļu jautājumu izskatīšana ir katras pašvaldības domes kompetencē.

Sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" 15. panta 9. punktā noteikto ir  pašvaldības autonomā funkcija. Tas nozīmē, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka kārtību un kritērijus, pēc  kādiem pašvaldības teritorijā personām tiek sniegts atbalsts mājokļa jautājumu risināšanā. Precīzāku informāciju var uzzināt Rīgas pašvaldības mājas lapā, Rīgas mājokļu un vides departamenta sadaļā:  http://mvd.riga.lv/lv/departaments/

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumiem Nr.857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 28. un 29.punktam un saskaņā ar likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto kārtību, pašvaldībai ir pienākums sniegt pilngadību sasniegušajam bērnam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tas nozīmē, ka līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai pilngadību sasniegušajam bērnam pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sedz ar dzīvojamās telpas īri saistītos ikmēneša izdevumus.

Atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta 3.daļai bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja tās reģistrētas šā veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu (t.i.,  sešus mēnešus pēc pilngadības sasniegšanas). Tomēr gadījumos, ja pašvaldība pilngadību sasniegušo bērnu var nodrošināt ar dzīvojamo platību, bet bērns atsakās no tās, tad viņai nav pienākums segt ar īri saistītos izdevumus. Saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 18.panta trešo daļu, ja personai (pilngadību sasniegušajam bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam) ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona attiecīgā veida palīdzības reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

Papildus informējam, bāreņiem valsts un pašvaldības sociālās garantijas nosaka vairāki normatīvie akti: saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumiem Nr.857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” (pieejami bezmaksas vortālā http://likumi.lv/doc.php?id=121592) pilngadību sasniegušajam bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam pašvaldība, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi:

- izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai, kuru apmērs nav mazāks par divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru (patlaban tie ir 128.06 euro);

- likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā sniedz pilngadību sasniegušajam bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai pilngadību sasniegušajam bērnam pašvaldība sedz ar dzīvojamās telpas īri saistītos izdevumus (šajās izmaksās tiek iekļautas izmaksas tikai par dzīvojamās telpas īri, neskaitot komunālos maksājumus);

- piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kura apmērs nedrīkst būt mazāks par 249.71 euro (pabalstu atļauts izsniegt arī sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra veidā);

- ja pilngadību sasniegušais bērns turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, vai turpina studijas augstskolā vai koledžā un sekmīgi apgūst izglītības vai studiju programmu, pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pašlaik tie ir 64.03 euro mēnesī);

- sniedz psihosociālo un materiālo atbalstu, kā arī citus nepieciešamos pasākumus pilngadību sasniegušā bērna integrēšanai sabiedrībā.

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43.panta otrajai daļai neizmantotās sociālās garantijas tiek saglabātas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Ja bērns turpinās mācības augstskolā un mācību procesu apgūs sekmīgi, viņš saņems pabalstu ikmēneša izdevumiem (pašlaik tie ir 64.03 euro mēnesī), kā arī, ja pilngadību sasniegušais bērns mācību procesu turpinās nepārtraukti, viņam ir tiesības saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai, kas garantē braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Tomēr šie atbalsta pasākumi arī būs ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Tostarp informējam, ka pēc mūsu rīcībā esošās Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta sniegtās informācijas, šobrīd tiek izstrādāta valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem jauna mājokļa iegādei. Paredzēts noteikt kārtību, kādā valsts sniedz palīdzību, dodot galvojumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma nodrošināšanai ģimenei ar bērniem. Lai vienotos par programmas finansēšanas un ieviešanas nosacījumiem, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju turpina diskusiju ar Latvijas kredītiestādēm kā programmas finansētājiem.

Plānots, ka pieteikties dalībai programmā varēs personas, kas ir laulātas, kā arī mājsaimniecības ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem, kuras ir vienas personas apgādībā.

Sagatavoja:

Baiba Abersone

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta

Vecākā referente

t. 67021590, baiba.abersone@lm.gov.lv

S.Frickausa,

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba

 politikas departamenta

vecākā referente

t.67021684, signe.frickausa@lm.gov.l