Bērnudārznieks atkal slimo!? Neuztraucies, tas ir NORMĀLI

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Vai ir normāli slimot, cik bieži ir norma un kāda būtu pareizā ārstēšanas taktika, žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks" stāsta pediatre Astrīda Dzirniece.

Kad bērns uzsāk bērnudārza gaitas, vecākiem ir jārēķinās, ka atvase pirmajā gadā slimos biežāk un vairāk nekā tie bērni, kas dārziņu apmeklē jau ilgāku laiku. Pieļaujams, ka bērns slimo vismaz deviņas reizes gadā ar nosacījumu, ka slimošana nav ilgāka par nedēļu. Taču ir bērni, kas slimo vairāk par normu. Šajos gadījumos ir jāskatās, kas tam ir par iemeslu, un vajadzības gadījumā jāvēršas pie bērnu imunologa. Biežāk slimos arī tie bērni, kam mājās nav vecāku brāļu un māsu.


Kāpēc bērni slimo biežāk?
Tā ir saskaršanās ar jauniem vīrusiem jaunā vidē. Vienlaikus tas mazajam organismam ir arī psihoemocionāls slogs. Ne vienmēr tas ir nepatīkamu kairinājumu radīts, tā vienkārši ir neziņa par visu jauno. Rezultātā mazā cilvēka imunitāte pazeminās. Tas nozīmē, ka imunitātei ir nepieciešama lielāka jauda, lai spētu reaģēt uz visām pārmaiņām konkrētajā situācijā. Ja mājās ir vecāki brāļi un māsas, mazuļa organisms parasti jau daudz vairāk ir iepazinies ar mācību iestādēs valdošajiem vīrusiem, līdz ar to šie bērni slimo vieglāk nekā vidēji populācijā.

Tāpat novērojumi liecina, ka biežāk slimo bērni, kas ir ciešākā piesaistē mammai. Diemžēl tas, ka mazais ir prom visu dienu, rada viņam papildu slodzi. Ja būtu daudz biežāk iespēja bērna dienu organizēt tā, lai atvase dārziņā pavada tikai dažas stundas, spriedze viņa organismam būtu mazāka, imunitāte ciestu mazāk, līdz ar to slimošanas būtu ja ne retākas, tad pilnīgi noteikti vieglākas. Mazāk slimo arī tie bērni, kam šajā vecumā ir stabilāka nervu sistēma, kuri saņem pilnvērtīgāku uzturu, ēdiena ziņā nav tik izvēlīgi.

Un varam runāt arī par to, ka mums katram ir individuāla reakcija uz vīrusiem.


Vai imunitāti var rūdīt?
Bieži vecāki uzdod jautājumu, vai imunitāti bērnam var norūdīt. Līdz zināmai robežai tas ir iespējams. Protams, neizbēgama ir to vecāku neizpratne, kas saka – mans bērns visu vasaru dzīvoja basām kājām, bet rudenī vienalga slimo. Diemžēl (vai par laimi) nav iespēju pārbaudīt, cik ļoti mazais slimotu, ja vasarā šī rūdīšanās vispār nebūtu bijusi. Katrs bērns ir individuāls. Un mums uz viņu tā arī jāraugās. „Savu uzraugāmo bērnu vecākus vienmēr brīdinu, ka pirmais dārziņa gads tomēr var būt grūtāks un sarežģītāks. Protams, tas problēmas sagādā strādājošiem vecākiem. Jo darba devējs ne vienmēr ir apmierināts, ka darbinieki ņem slimības lapas,” pieredzē dalās ārste.

Ievērojiet profilaksi!
• Regulāri jāvēdina telpas.
• Ik dienu jādodas ar bērnu pastaigās (arī tad, ja ir iesnas).
• Uzturā jālieto augļi un dārzeņi (jādomā par sabalansētu uzturu).
• Jāizveido bērnam piemērots dienas režīms (par bērnam piemērotu dienas režīmu vari lasīt xxx. lpp.).
• Jāmāca bērnam ievērot higiēnu. Reizēm bērni neievēro personīgo higiēnu un pietiekami bieži nemazgā rokas, kas var pastiprināt risku saslimt, piemēram, ar rota vai nora vīrusu.
• Dušā var izmantot kontrastus – skaloties pārmaiņus ar siltāku un vēsāku ūdeni.
• Netuntulējiet bērnu! Kā būtisku kļūdu, ko pieļauj vecāki, speciāliste min bērnu „tuntulēšanu”, kas mazā imunitātei nekādi nenāk par labu.

Vai slimošanas laikā papildus dot vitamīnus?
Ja bērns ikdienā ēd pilnvērtīgu un vecumam atbilstošu uzturu, parasti organisms ir visai labi apgādāts ar visu nepieciešamo. Mūsu platuma grādos regulāri varam domāt par papildu D vitamīna uzņemšanu. Ir pierādīts, ka bērni, kuriem trūkst D vitamīna, biežāk slimo ar dažādām infekciju slimībām. 

Ja apstiprinās, ka ir D vitamīna trūkums, var gan izvēlēties recepšu medikamentus, kas uzsūcas efektīvāk (recepti izraksta ģimenes ārsts), gan arī iegādāties bezrecepšu uztura bagātinātājus no aptieku piedāvātā klāsta. Tādā gadījumā jāizraugās uztura bagātinātājs, kas satur arī magniju, kalciju un cinku, jo visas šīs minerālvielas veicina D vitamīna uzsūkšanos. Uzsākot bērnudārza gaitas, ja bērns ir nervozs, var palietot magniju. Vīrusu sezonā papildus aizsardzību sniedz C vitamīns, taču tas nav obligāti un to var uzņemt arī ar uzturu.

Bērns pamazām veseļojas. Cik ilgi atstāt mājās?
„Katra situācija vienmēr jāskatās atsevišķi, jo jāņem vērā gan slimības norises gaita, gan līdzšinējā slimošanas pieredze, kā arī bērna pašsajūta. Taču kopumā var teikt tā – ja vīrusa dēļ bērnam trīs dienas bijusi paaugstināta temperatūra, bet nākamās trīs dienas viņš jūtas labi, tad kopumā nedēļa ir pilnīgi pietiekams laiks, ko pavadīt mājās,” skaidro speciāliste. Ilgstoši pavadot laiku mājās, bērns tomēr zaudē ierasto ikdienas ritumu, un savā ziņā, atgriežoties dārziņā, atkal sanāk adaptēties no jauna. „Reizēm vecāki ir dusmīgi – es aizvedu savējo uz dārziņu, bet tur citam bērnam pamatīgas iesnas, kas pielīp arī manējam. Taču iesnu esamība nav iemesls atstāt bērnu mājās, protams, ar nosacījumu, ja viņš jūtas labi,” pārliecināta ir pediatre.