Pētījums: jo mazāk laika ģimene pavada kopā, jo dziļāka digitālā plaisa šķir bērnus un vecākus

Autors: Godaģimene.lv, 2017. gada 1. februāris, 14:56:09
Pētījums: jo mazāk laika ģimene pavada kopā, jo dziļāka digitālā plaisa šķir bērnus un vecākus

Ģimene un attiecības ar tuviniekiem Latvijas iedzīvotājiem kļūst par aizvien nozīmīgāku laimes avotu, kas sniedz atbalstu, saskaroties ar apkārtējās pasaules problēmām. Spītējot personiskās laimes sajūtas sarukšanai, savā ģimenē laimīgi jūtas trīs no katriem četriem iedzīvotājiem, turklāt ģimene dāvā gaišāku skatu uz dzīvi pilnīgi visām sabiedrības grupām. Tomēr, jo mazāk laika vecāki pavada kopā ar saviem bērniem, jo dziļāka digitālā plaisa viņus šķir. Vecāki īsti nezina, ar ko atvases nodarbojas internetā, dzīvo ilūzijās par bērnu atklātību un attieksmi pret virtuālu draudzību, un pat nenojauš par viņu satikšanos ar internetā iepazītiem svešiniekiem. Savukārt bērni digitālo pasauli uztver kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu – tajā veidojas draudzība, bērni socializējas, izklaidējas, radoši izpaužas un mācās. Tomēr tie 9% bērni, kuri atzīst, ka savā ģimenē nejūtas laimīgi, pārmērīgi izmanto digitālās pasaules dāvātās iespējas, izriet no mobilo sakaru operatora Amigo un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma Digitālā plaisa starp bērniem un vecākiem.

Pētījums izgaismo atšķirības paaudžu uzskatos par viedierīcēm un internetu. Liela daļa vecāki sliecas domāt, ka digitālā pasaule ir paredzēta izklaidei un tajā pavadīto laiku būtu jāierobežo. Savukārt bērni to uztver kā savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, kurā viņi ne vien izklaidējas, bet arī veido attiecības un iegūst informāciju mācībām. Bērniem ir grūti saprast, kādēļ vecāki vēlas iegrožot piekļuvi digitālajai pasaulei, tomēr paši ir gatavi samazināt tajā pavadīto laiku, ja vien ģimene spēj piedāvāt interesantākas kopīga laika pavadīšanas iespējas.

Kopā pavadītais laiks ir būtisks gan bērnu laimes sajūtas veicināšanā, gan digitālās plaisas mazināšanā. Pētījums atklāj, ka ģimenēs, kas vairāk laika pavada kopā, vecāki un bērni viens otru saprot labāk, un tajās ir mazāk konfliktu par viedierīču lietošanu.

Katrā desmitajā ģimenē bērni neuztver vecāku teikto  

Vecāku viedokli par digitālo pasauli uzskatāmi parāda jautājums, kādām vajadzībām bērni visbiežāk izmanto viedierīces un internetu. Vairāk nekā puse pieaugušo uzskata, ka skolēnu galvenā nodarbe internetā ir datorspēļu spēlēšana, vien 18% domā, ka bērniem internets ir svarīgs rīks informācijas iegūšanai mājasdarbiem. Par bērnu aktivitātēm sociālajos tīklos informācija ir tikai desmitai daļai mammu un tētu. Pašu bērnu atbildēs redzams, ka spēļu spēlēšana svarīgākā nodarbe ir 41% aptaujāto, kamēr mācības un sociālie tīkli piesaista attiecīgi 25% un 23% pamatskolēnu.

Pētījums atklāj zīmīgas nianses par bērnu un vecāku komunikāciju. Piemēram, tikai 6% vecāku atzīst, ka nekad nav ar bērniem pārrunājuši, cik ilgi dienā drīkst lietot viedierīces un internetu. Bērnu vidū šādu sarunu nespēj atcerēties 17% aptaujāto, kas nozīmē, ka katrā desmitajā ģimenē vecāku teiktais nav sasniedzis bērnu ausis.

«Šie dati uzskatāmi parāda, ka desmitajā daļā ģimeņu vecāki un bērnu «runā atšķirīgās valodās». Vecākiem šķiet, ka viņi nodevuši saviem bērniem vēstījumu par digitālās pasaules lietošanas kārtību, taču acīmredzot bērniem saruna nav šķitusi pietiekami nopietna vai pietiekami saprotama, lai pārrunāto paturētu prātā un ievērotu vienošanos. Tas attiecīgi noved pie biežām konfliktsituācijām, jo vecākiem nemitīgi jāatgādina bērniem, ka pienācis laiks likt nost telefonu vai planšeti,» uzskata psihologs Edmunds Vanags, kurš Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm ietvaros izstrādājis mācību programmu par atbildīgu tehnoloģiju lietošanu ģimenēs Kā būt par vecāku 21. gadsimtā?.

Kā būtisku iemeslu pārmērīgai digitālo tehnoloģiju lietošanai eksperts norāda arī alternatīvu trūkumu – vecāki ir atbildīgi par to, lai bērni var pilnvērtīgi pavadīt laiku fiziskajā pasaulē, un ir mazāks vilinājums doties virtuālajā pasaulē.

Nereti bērniem virtuālā draudzība ir īsta draudzība

Nopietns digitālās plaisas pastāvēšanas pierādījums ir fakts, ka 11% vecāku nav ne jausmas par viņu bērnu internetā uzturēto draudzību ar cilvēkiem, kurus tie nekad dzīvē nav satikuši. Vismazāk informēti  ir pirmo četru klašu audzēkņu vecāki. Šajā vecuma grupā jau 23% bērnu ir šādi draugi, bet kopumā bērnu vidū virtuālu draudzību veido trešdaļa pamatskolēnu. Turklāt, jo nelaimīgāk ģimenē jūtas bērns, jo plašāku virtuālo draugu loku viņš uztur.

Kā norāda psihologs Edmunds Vanags, virtuālā draudzība pēc būtības nav slikta, jo bērniem bieži vien virtuālā un fiziskā pasaule ir sasaistīta. Tomēr vecākiem nopietni jāapsver riski, kas var rasties, ja bērns piekrīt tikties ar iepriekš dzīvē nesatiktiem cilvēkiem, iepriekš nepārrunājot šo tikšanos ar vecākiem. Kā pētījums parāda, 18% sevi par nelaimīgiem uzskatošu bērnu vismaz reizi ir uzaicināti un aizgājuši uz šādu tikšanos, un pusē gadījumu vecākus nav informējuši.

Pētījums Digitālā plaisa starp bērniem un vecākiem veikts 2016. gada decembrī, aptaujājot vairāk nekā 2100 pieaugušos un 1900 1. līdz 9.klases skolēnus visā Latvijā.

Ģimenē laimīgāki

Sevi par laimīgiem ģimenē uzskata 76% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par procentu vairāk nekā gadu iepriekš. To vidū 17% ir ļoti laimīgi. Arī laimes sajūtas ģimenē vidējais vērtējums turpina augt un sasniedzis 7,65 balles no 10.

Pilnīgi visas sabiedrības grupas ģimenē jūtas laimīgākas nekā ārpus tās. Jo īpaši svarīgs atbalsts tā ir nestrādājošiem cilvēkiem, pensionāriem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un izglītību, kā arī rīdziniekiem. Piemēram, ja bezdarbnieka vidējais personiskās laimes vērtējums ir 6,58, tad laimes sajūta ģimenē ir novērtēta ar 7,25. Savu tuvinieku lokā ļoti labi jūtas Rīgas iedzīvotāji, kuriem ir otrais zemākais personiskās laimes vērtējums – 6,93. Ģimenē to laimes sajūta pieaug līdz 7,76, kas ir otrais augstākais rādītājs, sekojot kurzemniekiem.

Zīmīgi, ka laimes sajūtu ģimenē būtiski neietekmē ienākumu apmērs, jo gan mazas, gan lielas algas saņēmēji laimes sajūtu ģimenē vērtē gandrīz vienādi. Savukārt izglītības līmenim ir būtiska nozīme – cilvēki ar augstāko izglītību ģimenē gūst ievērojami lielāku pozitīvo lādiņu nekā tie, kuri mācībās apstājās pie pamatizglītības.