Deviņi skaisti dzejoļi par Latviju

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, lasām dzejoļus par dzimtenes mīlestību un patriotismu.

 

Latvieši
Uz zemeslodes, zem saules
mūs trīsarpus miljardu. Tajos
latviešu pusotra miljona tikai. Tas ir kā
pusotra piliena jūrā

Kāda var būt pusotra piliena dziesma par
sauli? Un tomēr −

uz zemeslodes, zem saules
ir tāda tauta − latvieši,
uz zemeslodes, zem saules
ir tautai dziesma par sauli:

Lec, saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama.
/Autors: Māris Čaklais /

 

 

Akas

Manas Latvijas sētās daudz aku –
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus.

Tās ir gudrās, tās ir teiksmu akas, -
nevajag aizmirst vecās un gudrās,
smelsim ūdeni - dziļo urbumu balvu,
lai asinis sadzeļ vēsās skudras
un noskaidro galvu...

/Autors: Jānis Peters/

 

***

Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
augustā, decembrī, martā.

Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis tur neizdīgs bekas,
jo bez manis rakstītās kamanās
Ziemsvētki nesabrauks –
pasaulīt, tādas būs sekas.

Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā vīzas un hartas,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
janvārī, jūnijā, martā.

Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas,
jo bez manis drebošā kumeļā
Jānītis neatjās –
pasaulīt, tādas būs sekas.

Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
septembrī, novembrī, martā.

Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sals pekaiņiem pekas,
jo bez manis svecītes krastmalā
vēji nopūtīs –
tādas būs, pasaulīt, sekas.
/Autore: Māra Zālīte/

 

 

Baltais solījums

Mēs būsim tā,

mēs būsim tā:

kā ūdensrozes ezerā,

kā smalkas spalvas cielavā,

kā putu ceļi Daugavā -

kā baltā svītra karogā,

kā baltā svītra karogā.

Mēs būsim tā,

mēs būsim tā:

kā margrietiņas vainagā,

kā bērzu rinda ceļmalā,

kā gliemežvāki jūrmalā -

Kā baltā svītra karogā,

kā baltā svītra karogā.

Mēs būsim tā,

Mēs būsim tā:

kā Ziemassvētki gadmijā,

kā tautasdziesma vakarā,

kā ausma rīta nokrēslā -

kā baltā svītra karogā,

kā baltā svītra karogā!

/Autore: Māra Cielēna/

 

 

Tev, Latvija, nav jābaidās

Tev, Latvija, nav jābaidās,
Stāv stiprs sargs pie Daugavas.
Lai kādas svešas tautas nāks,
Tās tavu brīvi nenomāks.

Šis stiprais sargs, tik brašs un cēls,
Ir latvju tautas tēva dēls;
Viņš dzīvību par ķīlu liek,
Ka zeme nosargāta tiek.

Viņš sarga acu neaizvērs,
Līdz svešnieks kāds ap tevi sērs;
Un viņa roka nedusēs,
Ja naidnieks brīvi apdraudēs.

Sārt-balt-sārts karogs Latvijai
Par zīmi zelta brīvībai:
Kas stāv zem viņas karoga,
Tam brīvība ir dzīvība.

/Autors: Pēteris Blaus/

 

 

***

Mana Latvija, dadzītis mazs,

Ieķēries pasaules svārkos:

Rieksts, ko visstiprākais zobs

Pūlas, bet nespēj pārkost;

Tālu saredzams kuģa masts,

Vēja piepūsta bura:

Mana Latvija, gaismas stars,

Zibens elkonī turas...

/Autors: Arvīds Skalbe/

 


Kur?
Kur koki aug visstaltākie?
Kur mākoņi visbaltākie?
Kur putni dzied visskaļāk?
Kur zāle zeļ viszaļāk?
Dzimtenē.
Kur avoti visdzidrākie?
Kur kovārņi visgudrākie?
Kur kaķi ņaud vismīļāk?
Kur zivis peld visdziļāk?
Dzimtenē.
Kur velli lec visellīgāk?
Kur mellenes vismellīgāk?
Kur pļavas zied viskošāk?
Kur pasaulē vis drošāk?
Dzimtenē.
Savā tautā.

/Autors: Pēteris Brūveris/

 

 

Pēdējais tramvajs

Kad aizbraucis pēdējais tramvajs,
Es saritinu sliedes
Un nolieku pilsētas malā.
Un sliežu vietā
Ik nakti aug priedes
Un lapsas rok alas.

No rīta man sliedes jānoliek vietā
Un jābrauc uz darbu,
Neviens to nedarīs manā vietā,
Tik nosodīs skatienu bargu,
Ja tramvaja vietā
Pieturā stāvēs lapsēnu godasardze.
Es vakaru gaidu,
Kad atkal sliedes saritināšu.

Es nekāpšu priedē
Un rudu lapsēnu neuzrunāšu.

/Autore: Aija Vikmane/

 

 

Tu esi Latvija

Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku -
Tu esi Latvija!

/Autors: Ojārs Vācietis/